Kimi‘ia te au mea ka anoano kotou
I roto i teta‘i mananatā tupu po‘itirere, ka piritia pa‘a koe ki te kainga, no teta‘i toru rā, me kore ra, ka tere atu. Kimikimi manako no runga i te au mea ka anoano koe, ma te ma‘ani i teta‘i parāni.
Tei runga i teia kapi
I roto i to‘ou kainga
Tei iākoe takere pa‘a te ma‘ata‘anga o te au ‘apinga ka anoano koe. Kare koe e anoano‘ia kia ‘akaputu pouroa ki te ngā‘i ‘okota‘i, māri ra, ka anoano‘ia pa‘a koe i te kimi viviki e/ me kore ra, i roto i te pōiri.
- Te vai no teta‘i toru rā, me kore ra, e tere atu — ‘akapāpu meitaki kia rava mei te iva rīta vai no te tangata tātakita‘i. Ka rava teia no te inu‘anga, e te ‘ōreirei‘anga.
- Te kai kare e kino vave, e kare e anoano kia tunu‘ia (māri ua, me e umu patia pu‘ākapa, me kore ra, e umu gas tunutunu ta‘au), e te kai na te au pēpē, e te au ‘ānimara/manu ‘akaperepere.
- Te pēpa no te ‘aremeangiti, e te au pakete una ma‘atama‘ata, ei ‘aremeangiti no te tuātau manamanatā tupu po‘itirere.
- Te ‘a‘aorima, e teta‘i matatāpoki P2, me kore ra, N95 te ka ō meitaki.
Me e kai ‘akakoro‘ia ta‘au e kai ana, ‘akapāpu meitaki kia rava no teta‘i toru ra i te kainga. Pēra katoa ki roto i teta‘i kete rave viviki. Me anoano‘ia koe kia ‘akaātea, kare pa‘a ta‘au kai e anoano ana, i ko i te au ngā‘i ‘akaruru‘anga.
Ka tāmanamanatā‘ia pa‘a, te EFTPOS, e te au matīni ATM, me motu te uira, no reira, e rāvenga pu‘apinga kia vai te‘ate‘amamao‘ia teta‘i moni ki roto i te ngutu‘are. Ko te au moni-toka (coins), e te au moni-pēpa rikiriki (small notes) te mea pu‘apinga rava atu.
‘Auraka e ngaropoina, ka rauka iākoe e to‘ou au tangata tupu, i te tauturu ia kotou u‘ā‘orāi na roto i te tu‘atu‘a‘anga i ta kotou i ‘akaputu.
Na roto i te ‘ākono‘anga iākoe ‘uā‘orāi, e to‘ou kōpu tangata, te tauturu katoa ra koe, i te au turanga tauturu i te tuātau manamanatā tupu po‘itirere, i te tato‘u‘anga i ta ratou au rāvenga rava-kore, no te aronga e anoano pakari ra, i te tauturu.
-
Kare pa‘a a‘au vai i roto i teta‘i manamanatā tupu po‘itirere. Ka tīpu‘ia pa‘a te vai, me kore ra, ka kino pa‘a te vai, e te au ara vai repo. Ka anoano‘ia pa‘a koe, kia tā‘anga‘anga i teta‘i atu au rāvenga ‘aremeangiti no te manamanatā tupu po‘itirere.
Tā‘anga‘anga‘ia te au vairanga vai mātūtū, te ka mou mei te 15 – 20 rīta, no te ma‘ani i teta‘i ‘aremeangiti no te manamanatā tupu po‘itirere. Teia te ‘ākara‘anga, teta‘i taramu ‘a‘ao tītā, me kore ra, teta‘i pakete pēni kua pou. E tau kia piri meitaki te tāpoki o ta‘au vairanga.
Me e vairanga meangiti ua, tāporoporo‘ia teta‘i vairanga ma‘atama‘ata, e tāpoki piri meitaki tōna, no te repo.
- Auvaro‘ia te au pakete ki te au pūtē una (me ka rauka).
- Riringi‘ia, me kore ra, pīpī‘ia teta‘i mānga vairākau tāmā ngutu‘are (mei te tāteatea) ki roto i te vairanga, i te au taime tātakita‘i te tā‘anga‘anga‘ia ra te ‘aremeangiti. Ka ‘akatopa mai teia i te ‘aunga, e te au manumanu kino. Me kare a‘au vairākau tāmā ngutu‘are, ka rauka iākoe i te tā‘anga‘anga i te one, e te apinga marō.
- Tāpoki‘ia me oti.
- Me oti koe i te tā‘anga‘anga‘anga i te ‘aremeangiti, ‘ōrei meitaki i to‘ou rima ki te pu‘a, e te vai, me kore ra, tā‘anga‘anga‘ia te vairākau tāmā rima.
- Me kī to‘ou ‘aremeangiti, āru‘ia te arataki‘anga a te turanga rapakau no te titiri‘anga.
Ka tāmanamanatā‘ia rāi te vai, pērā katoa te vai inu, i roto i te tuātau manamanatā tupu po‘itirere. Vai‘o‘ia teta‘i vairanga vai, kia rava no teta‘i toru rā, me kore ra, kia tere atu. Kimi‘ia teta‘i atu no runga i te tāporoporo‘anga i te vai.
Tei roto i teta‘i kete rave viviki
Vai‘o‘ia kia papa, teta‘i kete rave viviki, no te katoatoa i roto i to‘ou kōpu tangata.
E tau kia tāru‘ia ki roto i te au kete tātakita‘i:
- Te tāmaka ‘ā‘aere‘anga, te kaka‘u mā‘ana‘ana, te pereue ua, e te pare
- Te vai, e te kai katikati (‘akama‘ara katoa i te au pēpē, e te au ‘ānimara/manu ‘akaperepere)
- Te vairākau tāmā rima
- Te pātiri āpaipai no te tiāti i te terepōni
- Te moni (te au moni-toka (coins), e te au moni-pēpa rikiriki (small notes)
- Te au pēpa pu‘apinga, e te tūtū (ID).
‘Akama‘ara i teta‘i ua atu vairākau ka anoano pa‘a koe, ma te taporoporo i ta‘au kete first aid, te mōri-pata, te rātiō, e te au pātiri, e teta‘i atu au mea te ka anoano‘ia, ki teta‘i ngā‘i te ka rauka iākoe i te rave viviki.
Me e kai ‘akakoro‘ia ta‘au, me kore ra, te au mea anoano‘ia no te rapakau‘anga, ‘akapāpu meitaki e, tei roto katoa te kai, te au ‘āpinga, me kore ra, te au vairākau ka anoano koe, i ta‘au kete rave viviki katoa, me ka rauka iākoe. Me kore ra, ki teta‘i ngā‘i te ka rauka iākoe i te rave viviki, me kare e rauka iākoe.
I roto i to‘ou mōtoka
Parāni meitaki no ta‘au ka rave, mei tei roto koe i to‘ou mōtoka, me tupu ake teta‘i manamanatā tupu po‘itirere. Ka piritia koe ki roto i to‘ou mōtoka, no teta‘i tuātau roa, me tupu ake teta‘i vai-puke, ‘uri‘ia kiona. me kore ra, teta‘i manamanatā no te au mea ‘aka‘oro i runga i te mataāra.
‘Ākono‘ia te au mea pu‘apinga no te ora‘anga, no te tuātau manamanatā tupu po‘itirere ki roto i to‘ou mōtoka. Me te ‘aka‘oro ra koe i roto i te tuātau kino pakari o te reva, i te tuātau anu tāru‘ia atu:
- teta‘i ‘uru
- teta‘i tuāpara
- te vīvī no te uira mōtoka
- te au mea ūkui i te māramarama mōtoka
- te kaka‘u mā‘ana‘ana.
Tāporoporo‘ia ki roto i to‘ou mōtoka, te tāmaka ‘ā‘aere, te pereue ua, te au vairākau anonano‘ia, te kai katikati, te vai, te niuniu tiāti terepōni, e teta‘i mōri pata.
‘Akarongo putuputu ki te nūti no runga i te reva, e te ‘akakitekite‘anga no runga i te mataāra, me te parāni ra koe i te teretere.
‘Akarongo meitaki ki te ‘akakitekite‘anga, a te MetService no runga i te turanga o te reva.
Parāni‘ia to‘ou kaveinga no te ‘aka‘oro, e te ‘akakitekite‘anga no runga i te teretere‘anga, ki runga i te kupenga uira, a te Waka Kotahi.
I roto i te ngā‘i ‘anga‘anga
‘Ākapāpu meitaki e, e mea anoano‘ia ta‘au i te ngā‘i ‘anga‘anga, pērā katoa te tāmaka mātūtū no te ‘ā‘aere, te pereue ua, teta‘i mōripata, te kai katikati, e te vai. ‘Ātui atu ki te aronga e no‘o ana ki te pae iākoe, kia ‘anga‘anga ta‘okota‘i kotou, no runga i te ‘oki‘anga ki te kainga, i te tuātau manamanatā tupu po‘itirere.
Kimi‘ia te rāvenga te‘ate‘amamao‘anga i ta‘au ngā‘i ‘anga‘anga kia papa
‘Akate‘ate‘amamao‘ia to‘ou ngutu‘are tangata
Tei iākoe te ‘akapāpu‘anga e, ka kite to‘ou kōpu tangata i te au mea tau i te rave, tei a kotou pouroa te au rāvenga anoano‘ia. ‘Āru‘ia teia au taka‘i‘anga, i te ‘akate‘ate‘amamao‘anga i to‘ou ngutu‘are tangata.
