Te ‘irinaki‘ia nei e, ka tukia te katoa‘anga o Aotearoa i te ngāruerue ‘enua. Kare tatou e kite e, ‘ā‘ea e tupu ei teta‘i, māri ra, ka rauka ia tatou i te pāruru ia tatou ‘uā‘orāi, e to tatou kōpu tangata. Kimi‘ia te au rāvenga tau, i mua ake, i te tuātau e tupu ra, e i muri ake, i teta‘i ngāruerue ‘enua.

‘Akamā‘ara: ‘Akatopa, Tāpoki, ma te Mou

(Te pāpānu ra te au kupu ‘Me tupu ake teta‘i ngāruerue ‘enua’ na runga i te screen. Inārā na teta‘i ngāruerue‘anga po‘itirere, e ‘akapue‘u ia ratou, e ka pururū ki runga i te ta‘ua.)

Me tupu ake teta‘i ngāruerue‘anga ‘enua, ‘Akatopa viviki, Tāpoki, ma te Mou.

(E tangata teta‘i te totoro viviki ra ki raro i teta‘i kaingakai, i te au kupu ‘Akatopa, Tāpoki, Mou, e ira mai ra na runga iāia. Ka tāpoki taua tangata ra, i tōna upoko, e tōna kakī, ki ōna nga rima. Ka ‘ītae atu i teta‘i vaevae kaingakai, ki te rima ‘okota‘i.)

‘Akatopa, kia kore koe e ‘ūpeke‘ia mei runga i to‘ou vaevae.

(E tangata teta‘i tei rotopu i te screen, e te kupu ‘Akatopa, e pāpānu ra na te pae iāia. Ka ‘akatopa ‘aia ki runga i tōna nga rima, i te ‘akamata‘anga teta‘i ngunguru‘anga turituri.)

Tāpoki‘ia to‘ou upoko, e te kakī.

(Ka tāpoki taua tangata ra, i tōna upoko, e tōna kakī, ki ōna nga rima. Ka ata mai te au kupu ‘Pāruru‘ia te upoko, te kakī, e te au mero pu‘apinga, na runga ake iāia.)

‘Eke ki raro i teta‘i kaingakai ‘āpi‘i, me kore ra, i teta‘i kaingakai, me ka rauka iākoe.

(Ka ata mai teta‘i kaingakai ki te pae i taua tangata ra, e ka totoro atu ‘aia ki raro i te reira, i teta‘i rima e tāpoki ua ra i tōna kakī. Iāia e neke ra ki raro ake i te kaingakai, ma te tāpoki ‘aka‘ou i tōna upoko, ka pururū mai te au pirīki, ki runga i te kaingakai. Ka ata mai ‘‘Akameangiti’‘ia no te au ‘apinga pururū, na runga ake i te kaingakai.)

Ma te mou, kia oti rava te ngārueure‘anga.

(I te au pirīki e pururū ra ki runga i te ta‘ua, ka ‘ītae atu taua tangata ra, i teta‘i vaevae kaingakai. Ko te au kupu ‘Kare e kaingakai? Ka ata mai te, mou i to‘ou upoko, e te kakī’ ki runga ake i te kaingakai.)

(Ka kitena atu te ‘akairo o te Civil Defence ki runga i te screen. Ka ata mai te url www.civildefence.govt.nz ki raro ake.)

‘Akamā‘ara: ‘Akatopa, Tāpoki, ma te Mou

I roto i teta‘i ngāruerue‘anga ‘enua, ‘Akatopa, Tāpoki, ma te Mou.

‘Akatopa ki runga i to‘ou nga rima, e nga turi. Tāpoki‘ia to‘ou upoko, e te kakī. Mou piri ki runga i to‘ou ‘akaruru‘anga.

‘Akatopa‘ia te kino o te au ngāruerue ‘enua

Ma‘ani‘ia to‘ou kainga kia pōnuiā‘au. Tāmoumou meitaki ia, kia kore e topa te au mea te ka topa, te ka ‘akamamae iākoe i roto i teta‘i ngāruerue ‘enua.

‘Ākara matatio putuputu, i ta‘au insurance. Ka tauturu te insurance no runga i to‘ou ngutu‘are, e te au ‘apinga i roto, i te ‘akatū iākoe me pue‘u to‘ou ngutu‘are i roto i teta‘i uri‘ia.

Ko e laini matutaki ki Fafo
Earthquake Commission logo

‘Ākara‘ia te kupenga uira a te Toka Tū Ake Earthquake Commission, no teta‘i atu ‘akakitekite‘anga no runga, i te ma‘ani‘anga i to‘ou kainga kia ponuiā‘au atu.

Ko e laini matutaki ki Loto
A house

Kare tatou e kite e ‘ā‘ea te au ‘akatane‘a‘anga e tupu ei, māri ra, ka rauka ia tatou i te te‘ate‘amamao no te reira. Ko to‘ou kainga teta‘i ngā‘i pu‘apinga rava atu, no te ‘akamata i teia. Kimikimi‘ia te au rāvenga no te ‘akaponuiā‘au‘anga i to‘ou kainga, e te tumu kia putuputu koe i te ‘ākara‘anga meitaki, i ta‘au insurance.

‘Akate‘ate‘amamao i mua ake i teta‘i ngāruerue ‘enua

‘Ākara meitaki i te au mea ka anoano koe, ma te ma‘ani ta‘okota‘i i teta‘i parāni.

‘Āpi‘ipi‘i‘ia te ‘Akatopa, Tāpoki ma te Mou, e rua taime i te mata‘iti. Ka rauka iākoe i te rave i teia, i te tuātau e tauī‘ia ana te ora, e na roto i te tomo‘anga ki roto i te ShakeOut Aotearoa(external link). E mea pu‘apinga te ‘āpi‘ipi‘i‘anga i te au rāvenga tau i te rave, kia kite koe i ta‘au ka rave, me tupu ake teta‘i ngāruerue ‘enua.

Tāpa‘o‘ia te au ngā‘i pōnuiā‘au no te ‘Akatopa, Tāpoki, ma te Mou, i roto i to‘ou ngutu‘are, ta‘au ‘āpi‘i, ngā‘i ‘anga‘anga, e teta‘i atu ngā‘i e aere putuputu ana koe.

  • Teta‘i ngā‘i vaitata ki te pae iākoe, mei teta‘i nga taka‘i‘anga, kia kore koe e ū i te tītā e pururū aere ra.
  • Ki raro i teta‘i kaingākai mātūtū. Mou atu ki runga i nga vaevae o te kaingākai, kia kore e neke kē atu mei iākoe.
  • ‘Akaātea mei ko i te au māramarama te ka nga‘anga‘ā, e ka tāmamae iākoe. E, mei ko i te au ‘apinga teitei te ka ‘inga ki runga iākoe. Pāruru‘ia to‘ou upoko, e to‘ou kakī, ki to‘ou nga rima.
  • ‘Auraka ki roto i teta‘i ngutupa. I roto i te ma‘ata‘anga o te au ngutu‘are, kare te au ngutupa e mātūtū atu ana i teta‘i tu‘anga o te ngutu‘are, e ka ‘akatupu te ngutupa e tārere ua ra, i te mamae.
Ko e laini matutaki ki Fafo
Earthquake Commission logo

‘Ākara‘ia te kupenga uira a te Toka Tū Ake Earthquake Commission, no teta‘i atu ‘akakitekite‘anga no runga, i te ma‘ani‘anga i to‘ou kainga kia ponuiā‘au atu.

Ko e laini matutaki ki Loto
Emergency supplies on some pantry shelves

I roto i teta‘i mananatā tupu po‘itirere, ka piritia pa‘a koe ki te kainga, no teta‘i toru rā, me kore ra, ka tere atu. Kua kī takere to‘ou ngutu‘are i te au mea tau no te manamanatā tupu po‘itirere, te tā‘anga‘anga‘ia ra i roto i te au rā tātakita‘i. Kimikimi meitaki i te manako, no runga i te au mea ka anoano koe, ma te ma‘ani i teta‘i parāni, kia pu‘apinga.

Te rāvenga tau kia rave‘ia i roto i te tuātau ngāruerue ‘enua

Ko te ‘Akatopa, Tāpoki, ma te Mou, te rāvenga tau i te rave, i roto i teta‘i ngāruerue ‘enua. Ka:

  • pāruru iākoe kia kore e kurua ki raro
  • ‘akameangiti mai iākoe no te au mea e pururū ra, e te au mea te tārere‘ia ra na roto i te māreva, e
  • te pāruru i to‘ou upoko, kakī, e to‘ou au mero.

‘Auraka e ‘oro ki va‘o, me kore ra, ko te ū a‘ea koe ki te pirīki, e te i‘o pururū.

Me te vaitata ra koe ki te moana, ‘akama‘ara, Roa, me kore ra, Pakari, ‘Akaātea Atu.

  • ‘Akatopa, Tāpoki, ma te Mou kia oti rava te ngāruerue‘anga.
  • Me roa atu te ngāruerue ‘enua i te ‘okota‘i miniti, me kore ra, e pakari tikāi, e, e ngatā te tū‘anga ki runga, neke vivkiki i te ngā‘i teitei atu, me kore ra, ki te ngā‘i mamao rava atu ki uta, te ka rauka iākoe, ki va‘o ake i te au ngā‘i o te tai ‘akakī.
  • Kimi‘ia teta‘i atu no runga i te pāruru‘anga iākoe mei teta‘i tai ‘akakī.
Ko e Tau Talahauaga
Cartoon person doing Drop, Cover and Hold

Tāmou‘ia te tumu i riro ei te ‘Akatopa, Tāpoki, ma te Mou, ei rāvenga tau i te rave, i roto i teta‘i ngāruerue ‘enua, i roto i te factsheet, i roto i te reo Papa‘ā

Ko e Tau Talahauaga
Cartoon person doing Drop, Cover and Hold

Kiriti‘ia, ma te tu‘atu‘a atu, i teia factsheet no runga i te au mea tau kia rave‘ia, i mua ake, i te tuātau e tupu ra, e i muri ake, i teta‘i ngāruerue‘anga ‘enua.

Ko e Tau Talahauaga
Cartoon person doing Drop, Cover and Hold

Kiriti‘ia, ma te tu‘atu‘a atu, i teia factsheet no runga i te au mea tau kia rave‘ia, i mua ake, i te tuātau e tupu ra, e i muri ake, i teta‘i ngāruerue‘anga ‘enua.

‘Akatopa, Tāpoki, ma te Mou

I roto i teta‘i ngāruerue‘anga ‘enua, ‘Akatopa, Tāpoki, ma te Mou.

‘Akatopa ki runga i to‘ou nga rima, e nga turi. Tāpoki‘ia to‘ou upoko, e te kakī. Mou piri ki runga i to‘ou ‘akaruru‘anga.

‘Āpi‘i‘ia koe i te ‘Akatopa, Tāpoki, ma te Mou
男士和他的兒子在桌子下示範蹲下、掩護和抓住

Ka ‘akape‘ea a muri ake i teta‘i ngāruerue ‘enua

‘Irinaki‘ia e, ka tupu ‘aka‘ōu te ngāruerue‘anga I te au taime tātakita‘i e kite ra koe i te ngāruerue‘anga ‘enua, ‘Akatopa, Tāpoki, ma te Mou. Ka tupu ‘aka‘ōu te ngāruerue‘anga, i roto i teta‘i au miniti, rā, ‘epetoma, marama, e penei ake, au mata‘iti, i muri ake i teta‘i ngāruerue‘anga ‘enua.

  • ‘Ākara meitaki iākoe ‘uā‘orāi, me kare koe i tukia, e me ka inangaro‘ia, kimi‘ia te rapakau‘anga.
  • ‘Auraka e ‘oro ki va‘o. E mea mātakutaku rāi te no‘o‘anga tinamou ki roto i teta‘i ‘are i muri ua ake i teta‘i ngāruerue‘anga ‘enua, inārā, e pōnuiā‘au ake te reira, i te ‘aere ki va‘o. Kare te ngāruerue ‘enua e, mei teta‘i a‘i rāi. Kare koe e anoano‘ia kia ‘akaruke viviki i teta‘i ‘are, māri ua, me te kite ra koe e ka kino, me kore ra, me tei roto koe i te ngā‘i tai ‘akakī.
  • Tāmate‘ia te vai, te uira, e te gas, me ‘akakite‘ia atu. Me ‘ongi koe i te ‘aunga gas, me kore ra, me rongo koe i te pupu‘i‘anga matangi, me kore ra, i teta‘i tangi pitipititī‘anga, ‘akatu‘era‘ia teta‘i māramarama, ‘akaātea viviki‘ia te katoatoa ki va‘o, ma te tāmate atu i te gas, me ka rauka iākoe.
  • Me kite koe i te pititī uira, i te niuniu uira kua motumotu, me kore ra, i te au turanga uira kua kino, tāmate‘ia te uira i ko i te pi‘a uira, me te pōnuiā‘au ra no‘ou i te tāmate.
  • Me ka rauka iākoe, ‘a‘ao‘ia te kaka‘u pāruru, te va‘ī ra i to‘ou nga rima e te vaevae, ma te ‘a‘ao i te tāmaka mātūtū. Ei pāruru teia iākoe ‘uā‘orāi, mei te au ‘āpinga ‘ati‘ati.
  • Me tei roto koe i teta‘i toa, i teta‘i ‘are pītiniti kare koe i mātau, me kore ra, i te pere‘ō ‘oire, āru‘ia te au ‘iku‘iku‘anga, a te au ‘aka‘aere.
  • Tā‘anga‘anga‘ia te ‘ātuitui karere ‘oire tangata, me koe ra, te patapata‘anga karere, kia vai ātea ua te tāniuniu‘anga no te au manamanatā tupu po‘itirere.
  • ‘Ākono meitaki ia ta‘au au ‘ānimara/manu ‘akaperepere. Pāruru‘ia ratou mei te au mea kino, ma te pāruru i te tangata mei ta‘au au ‘ānimara/manu ‘akaperepere.
  • ‘Ātoro‘ia atu to‘ou au tangata tupu, e teta‘i atu e anoano ra i ta‘au tauturu.

Me kua kino to‘ou kainga

  • ‘Auraka e rave i teta‘i ua atu ‘anga‘anga te ka tamanamanatā i to‘ou turanga pōnuiā‘au, me kore ra, te ka ‘akakino atu i to‘ou kainga.
  • ‘Ārāvei viviki atu i to‘ou kāmupani insurance.
  • Me e ngutu‘are tāra‘u to‘ou, ‘ārāvei atu i to‘ou ‘atu ‘enua, e te kāmupani insurance no te au ‘apinga i roto i te ngutu‘are.
  • Nene‘i‘ia teta‘i ua atu ‘apinga tei kino. E tauturu viviki teia i te vāito‘ia‘anga ta‘au au ‘oro‘anga.
Ko e laini matutaki ki Fafo
Civil Defence logo

Kimi‘ia te Civil Defence Emergency Management (CDEM) Group, no to‘ou ‘oire.

Te no‘o‘anga kite i te au mea tau kia rave‘ia

‘Akarongo ki te rātio, me kore ra, āru‘ia to‘ou Civil Defence Emergency Management Group, na runga i te ‘ātuitui roro uira.

Kimi‘ia te rāvenga kite i te au mea tau kia rave‘ia
A cartoon woman receiving Emergency Mobile Alert next to a dog floating

Te au tu manamanatā

Ra‘ira‘i ua atu te au manamanatā nātura, i roto i Aotearoa. Kimi‘ia te au rāvenga tau, i mua ake, i te tuātau e tupu ra, e i muri ake, i teta‘i ua atu tu manamanatā tupu po‘itirere.