Te maunga kā
Tei roto i te turanga maunga kā, te ua re‘u, te toka pururū, te au reva vera, e te toka no roto i te maunga kā, te au toka ta‘e, e te au ta‘e‘anga vari mama‘ata. Kimi‘ia te au rāvenga tau, i mua ake, i te tuātau e tupu ra, e i muri ake, i teta‘i manamanatā maunga kā.
Tei runga i teia kapi
‘Akatopa‘ia te kino o te manamanatā maunga kā
Kimi‘ia te ‘irinaki‘anga no runga i te kino ta te maunga kā ka rave i roto i to‘ou matakeinanga. Tei ko pa‘a i to‘ou kōnitara ‘oire, te au rāvenga tauturu, e te ‘akakitekite‘anga no runga i te ‘akatopa‘anga i te kino, te ‘irinaki‘ia ra e ka tupu.
‘Ākara matatio putuputu, i ta‘au insurance. Ka tauturu te insurance no runga i to‘ou ngutu‘are, e te au ‘apinga i roto, i te ‘akatu iākoe me pue‘u to‘ou ngutu‘are i roto i teta‘i uri‘ia.
Kare tatou e kite e ‘ā‘ea te au ‘akatane‘a‘anga e tupu ei, māri ra, ka rauka ia tatou i te te‘ate‘amamao no te reira. Ko to‘ou kainga teta‘i ngā‘i pu‘apinga rava atu, no te ‘akamata i teia. Kimikimi‘ia te au rāvenga no te ‘akaponuiā‘au‘anga i to‘ou kainga, e te tumu kia putuputu koe i te ‘ākara‘anga meitaki, i ta‘au insurance.
‘Akate‘ate‘amamao i mua ake i te manamanatā maunga kā
Kimi‘ia te au mea ‘ēkōkō‘ia no runga i te maunga kā, i roto i to‘ou matakeinanga. Komakoma atu ki to‘ou Civil Defence Emergency Management Group, kia kite koe i ta ratou rāvenga ‘akamatakite‘anga iākoe no teta‘i pupū‘anga maunga kā.
‘Ākara meitaki i te au mea ka anoano koe, ma te ma‘ani ta‘okota‘i i teta‘i parāni.
Me te ‘irinaki‘ia ra e, ka tukia koe e te ua re‘u, tāru‘ia atu te au mea e āru mai nei, ki roto i ta‘au au ‘apinga no te tuātau manamatā tupu po‘itirere. Ko Tāmaki Makaurau, Te Moana a Toi, Tairāwhiti, Te Matau a Māui, Manawatū ki te tokerau, Te Tai Tokerau, e Waikato te au ngā‘i ‘ēkōkō rava ia atu.
- Te au matatāpoki mana no te one pue‘u (rated P2 or N95) e te au tīti‘a
- Te va‘ī una, me kore ra, te kie una (ei pāruru i te re‘u ki va‘o ake i e au mea uira)
- Te au ‘apinga tāmā, mei te air duster, teta‘i purūmu, teta‘i tuāpara, e teta‘i vacuum cleaner, e te au spare bags, e te filters
- Te au pūtē una mātūtū no te re‘u
Ka piritia pa‘a koe ki roto i to‘ou mōtoka, no reira, ‘akama‘ara i te vai‘o ki reira, i te au mea ka anoano‘ia no te tuātau manamanatā tupu po‘itirere.
Ma‘ani ta‘okota‘i‘ia teta‘i parāni ki runga i te ‘ātuitui roro uira, ki roto i to‘ou kōpu tangata, no te tuātau manamanatā tupu po‘itirere. Tāmanako‘ia te au ‘apinga ka anoano koe i roto i te au rā tātakita‘i, ma te kimikimi manako, no runga i ta‘au ka rave, me kare te reira e rauka.
I roto i teta‘i mananatā tupu po‘itirere, ka piritia pa‘a koe ki te kainga, no teta‘i toru rā, me kore ra, ka tere atu. Kua kī takere to‘ou ngutu‘are i te au mea tau no te manamanatā tupu po‘itirere, te tā‘anga‘anga‘ia ra i roto i te au rā tātakita‘i. Kimikimi meitaki i te manako, no runga i te au mea ka anoano koe, ma te ma‘ani i teta‘i parāni, kia pu‘apinga.
Kimi‘ia te Civil Defence Emergency Management (CDEM) Group, no to‘ou ‘oire.
Te au rāvenga tau i te rave, i roto i te tuātau manamatā maunga kā
‘Ātoro‘ia atu to‘ou au tangata tupu, e teta‘i atu e anoano ra i ta‘au tauturu.
Āru‘ia te arataki‘anga mana mei ko i:
- to‘ou Civil Defence Emergency Management Group
- Te Papa Atawhai (no Tongariro, Ngauruhoe, Ruapehu, me kore ra, Taranaki anake)
- te au ‘aka‘aere i roto i te matakeinanga, e
- te au turanga tauturu i roto i te tuātau manamanatā tupu po‘itirere.
I roto i te tuātau ua re‘u
Ta‘anga‘anga‘ia ta‘au parāni no te tuātau manamanatā tupu po‘itirere. ‘Akarongo ki te rātiō no te au ‘akakitekite‘anga ‘ōu. Āru‘ia te au ‘iku‘iku‘anga a te turanga manamanatā tupu po‘itirere, e te Civil Defence.
No‘o ki roto. Kare te re‘u maunga kā, e meitaki ana no te ora‘anga meitaki, no ratou tikāi, e manamanatā nei i te ‘akaea, mei te potopoto a‘o, me kore ra, te bronchitis.
‘Auraka e timata i te tāmā i te re‘u mei runga i te punu-‘are i te tuātau e topa ra.
Vai‘o‘ia te au ‘animara/manu ‘akaperepere ki roto.
‘Auraka e ‘aka‘oro me tei runga te re‘u i te mataāra.
Kape‘ia te tukia‘ia‘anga ki te re‘u, kia marū roa. Me te anoano‘ia ra koe kia ‘aere ki va‘o, ‘a‘aona‘ia te kaka‘u pāruru:
- te matatāpoki P2, me kore ra, N95 te ka ō meitaki (me kore ra, teta‘i kaka‘u, me kare o‘ou matatāpoki)
- te tīti‘a
- te tāmaka mātūtū
- te ‘a‘aorima, e te
- te kaka‘u pāruru te va‘ī ra i to‘ou nga rima, e te vaevae.
‘Auraka e ‘a‘ao i te contact lenses, no te mea, ka kāvaru te re‘u tei piritia‘ia, i to‘ou mata. ‘A‘aona‘ia te titi‘a.
Me kua ‘akamatakite‘ia to‘ou vaka no te ua re‘u
‘Oki ki te kainga, i mua ake ka ‘akamata ei te ua re‘u, me ka rauka iākoe, i te kape i te ‘aka‘oro‘anga, me kore ra, i te ‘aere‘anga na raro, i roto i te ua re‘u.
Me kare to‘ou mata e meitaki ana, ‘a‘aona‘ia te titi‘a. ‘Auraka e ‘a‘ao i te contact lenses, no te mea, ka kāvaru te re‘u tei piritia‘ia, i to‘ou mata.
‘Apaina mai te au ‘ānimara/manu ‘akaperepere ki roto, ma te neke i te au ‘ānimara pāma, ki roto i te au ‘akaruru‘anga tōpiri‘ia. ‘Akapāpu meitaki, kia rava te kai na te au ‘ānimara, e te vai mā no te inu.
Tāpiripiri‘ia te au māramarama, e te au ngutupa pouroa, ma te tāmate i te au pāmu reva ma‘ana, kia kore te re‘u maunga kā, e ngotea mai ki roto. ‘Akatinamou‘ia e ta‘i ngā‘i tomo‘anga ki roto i to‘ou ngutu‘are. Tukuna te au tauera mā‘ū‘ū ki raro i te ngutupa tomo‘anga, i te pāruru i te tari‘ia‘anga mai te re‘u ki roto.
Va‘ī‘ia te au mea uira. ‘Auraka e ‘akaātea i te au tāpoki kia ma meitaki roa te re‘u mei roto.
Tāpoki‘ia te au mea ‘aka‘oro, te au mat‘īni, e te au spa pools, kia kore e kino i te re‘u. Ka kai te re‘u i te au papa ‘āuri, e ka kino katoa te au māramarama mōtoka, e te pēni.
Tatara‘ia te au drainpipes/downspouts mei te gutters, i te tāpū i te au arā-vai kia kore e piritia. Me e ta‘anga‘anga ana koe i teta‘i turanga mou i te vai-ua, tatara‘ia mei te tāngika.
‘Ātoro‘ia atu to‘ou au tangata tupu, e teta‘i atu e anoano ra i ta‘au tauturu.
Ka ‘akape‘ea i muri ake i teta‘i pupū‘anga maunga kā
Āru ua atu rāi i te arataki‘anga mana mei ko i:
- to‘ou Civil Defence Emergency Management Group
- Te Papa Atawhai (no Tongariro, Ngauruhoe, Ruapehu, me kore ra, no Taranaki anake)
- te au ‘aka‘aere i roto i te matakeinanga, e
- te au turanga tauturu i roto i te tuātau manamanatā tupu po‘itirere.
Me kua ‘akaruke koe, ‘auraka e ‘oki ki te kainga, kia ‘akakite rava ia atu e, e ponuiā‘au no te ‘oki.
Tauturu‘ia teta‘i atu me ka rauka iākoe, ratou tikāi te anoano tauturu ke ra.
Vai‘o‘ia te tamariki ki roto, ma te umuumu atu kia kore e kanga ki roto i te re‘u.
Vai‘o‘ia te au ‘ānimara ki roto, kia mā roa te re‘u i te tāmā‘ia. Me ‘aere te au ‘ānimara/manu ‘akaperepere‘ia ki va‘o, ūkui‘ia i mua ake ka ‘akatika‘ia ei ki roto.
‘Ātoro‘ia atu to‘ou au tangata tupu, e teta‘i atu e anoano ra i ta‘au tauturu.
Me kua kino to‘ou kainga
- ‘Auraka e rave i teta‘i ua atu ‘anga‘anga te ka tamanamanatā i to‘ou turanga pōnuiā‘au, me kore ra, te ka ‘akakino atu i to‘ou kainga.
- ‘Ārāvei viviki atu i to‘ou kāmupani insurance.
- Me e ngutu‘are tāra‘u to‘ou, ‘ārāvei atu i to‘ou atu, e te kāmupani insurance no te au ‘apinga i roto i te ngutu‘are.
- Nene‘i‘ia teta‘i ua atu ‘apinga tei kino. I tauturu viviki teia i te vāito‘ia‘anga ta‘au au ‘oro‘anga.
-
E mea pu‘apinga kia tāmā viviki ia te re‘u, i te mea e, kare e meitaki no te ora‘anga meitaki, e, ka ‘akakino i te au ‘are, e te au matīni.
Āru‘ia te arataki‘anga e te ‘iku‘iku‘anga a to‘ou kōnitara ‘oire, e te Civil Defence Emergency Management Group, no te tāmā‘anga. Kia matakite:
- ka ro‘iro‘i te kopapa, e ka pou te tuātau i roto i te tāmā‘anga i te re‘u
- me ‘akaputu‘ia, ka teima‘a atu te re‘u ki ta te tangata e ‘irinaki ana
- ka anoano‘ia pa‘a te tāmā‘anga putuputu, e
- ko te ‘irinaki‘anga, ka vāito‘ia pa‘a te vai, i muri ake i te ua-re‘u
Vāito‘ia te vai, kia kore e pou te au tāngika.
‘A‘ao‘ia te kaka‘u pāruru te tāpoki ra i to‘ou nga rima, e te vaevae, te tamaka mātūtū, teta‘i matatāpoki P2, me kore ra, N95 te ka ō meitaki, e te titi‘a.
Me kare to‘ou mata e meitaki ana, ‘a‘aona te titi‘a. ‘Auraka e ‘a‘ao i te contact lenses no te mea, ka kāvaru te re‘u tei piritia‘ia, i to‘ou mata.
Tāmā na mua, i te re‘u o roto
Tāmā‘ia teta‘i ua atu re‘u i roto, i te pāruru i te turanga o te reva.
E pakari atu te kakati a te re‘u, i ta te one pue‘u tei mātau‘ia i roto i te ngutu‘are. Ko te vacuum, e te tā‘au‘anga, nga rāvenga tāmā‘anga pu‘apinga rava atu, kia kore e kāvaru‘ia. ‘Auraka e kaimoumou i te vai.
Me ka rauka, tāmā‘ia te au ‘apinga uira ki teta‘i air duster, kia kore e kāvaru‘ia.
Te tāmā‘anga iā va‘o
Tiaki kia oti roa te ua‘anga-re‘u, i mua ake ka ‘akamata ei, i teta‘i ua atu tāmā‘anga iā va‘o.
Tāmā‘ia te re‘u i runga i te punu-‘are. Parāni meitaki, i te tāmā‘anga i te punu-‘are, i te mea e, e ‘anga‘anga ki‘ia i te manatā. Ta‘anga‘anga‘ia te au rāvenga ponuiā‘au.
Pīpī‘ia te re‘u i runga i te au ara ‘aka‘oro mōtoka, e te au papa mārō, ki te vai, ma te purūmu atu. ‘Auraka e purūmu mārō ua, i te mea e, ka pue‘u te re‘u na roto i te māreva.
Tāmā‘ia te re‘u mei runga i te mōtoka, ki te vai, ināra, ‘auraka e kaimoumou i te vai. ‘Auraka e ūkui, i te mea e, ka kanga teia i te pēni.
Āru‘ia te au ‘iku‘iku‘anga a te aronga ‘aka‘aere no runga i te ko‘i‘anga e te ‘akaputu‘anga. ‘Ārāvei atu i to‘ou kōnitara ‘oire, e to‘ou Civil Defence Emergency Management Group, no teta‘i atu ‘arataki‘anga.
‘Auraka e titiri i te re‘u ki roto i te au ārā-vai, i te mea e, ka piriti‘ia, e, e āka ‘ang‘anga i te tāmā‘anga.
Kimi‘ia te ‘akakitekite‘anga, no runga i te rave‘anga i te ‘anga‘anga ponuiā‘au i runga i te tā‘ū‘ū ‘are, ki runga i te kupenga uira, a te WorkSafe.
Te au tu manamanatā
Ra‘ira‘i ua atu te au manamanatā nātura, i roto i Aotearoa. Kimi‘ia te au rāvenga tau, i mua ake, i te tuātau e tupu ra, e i muri ake, i teta‘i ua atu tu manamanatā tupu po‘itirere.
