Te au a‘i kā i roto i te ngāngā‘ēre/vao rākau

Na te tangata e ‘akamata ana i te 98% o te a‘i kā i roto i te ngāngā‘ēre/vao rākau, i roto i Aotearoa. Ka tupu teia i teta‘i ‘ua atu taime i roto i te mata‘iti, no reira, tei iā koe te rāvenga ‘akatūkē‘anga. Kimikimi‘ia te au rāvenga tau i te rave, i mua ake, i te tuātau ka kā ei, e i muri ake i te au a‘i kā i roto i te ngāngā‘ēre/vao rākau.

‘Akatopa‘ia i te manatā o te a‘i kā, i roto i te ngāngā‘ere/vao rākau

Kāre e ko ratou ‘ua te no‘o ra ki va‘o ake i te taone, te ka tukia‘ia e te a‘i kā, i roto i te ngāngā‘ere/vao rākau. Me e ngāngā‘ēre vaitata teta‘i, e ka rauka i teta‘i i te ‘akamata i teta‘i pura‘anga a‘i, te ‘irinaki‘ia ra i reira e, ka kā teta‘i ngāngā‘ēre/vao rākau.

‘Auraka e tiaki kia kite roa koe i te aua‘i, ka te‘ate‘amamao ei. Tauturu i te pāruru‘anga i to‘ou kainga mei te a‘i kā i roto i te ngāngā‘ere/vao rākau.

‘Ākara‘ia te checkitsalright.nz(external link) no te au taka‘i‘anga tau i te rave, i te ‘akatopa‘anga i te tukia‘ia‘anga e te a‘i kā i roto i te ngāngā‘ere/vao rākau.

‘Akate‘ate‘amamao, i mua ake i teta‘i a‘i kā i roto i te ngāngā‘ere/vao rākau

‘Ākara meitaki i te au taime ravarāi, me te ponuiā‘au ra no te ‘akakā a‘i, ma te ‘ākara me ka anoano koe i teta‘i fire permit, ki runga i te checkitsalright.nz(external link).

Rave i te ‘ākono‘anga tau e te ponuiā‘au no te ta‘u a‘i, me te rave ra koe i teta‘i ‘anga‘anga te ka ‘akamata i teta‘i pura‘anga a‘i.

Parāni‘ia to‘ou ara no te ‘akaruke‘anga. Iā koe e parāni ra i to‘ou ara ‘akaruke‘anga, kāre koe e kite i te kaveinga o te a‘i, i te au taime ravarāi. E mea pu‘apinga kia tere atu i te ‘okota‘i ara no te ‘akaruke‘anga.

‘Akairo‘ia teta‘i ngā‘i āteatea, kāre e ngāngā‘ēre, ko te kore āinei e rauka iā koe i te ‘akaruke, ei ngā‘i ‘akaruru‘anga. Ka anoano‘ia pa‘a koe kia ‘akaruru ki roto i teta‘i ngā‘i tei roto i to‘ou ‘āua, me kore ra, ki roto i to‘ou ‘oire tangata. E ngā‘i ponuiā‘au (safe zone) pa‘a:

• te au ngā‘i mama‘ata kua patu‘ia ki te timēni,
• te matie potopoto kua ‘akono meitaki ‘ia, me kore ra,
• teta‘i āka punā-vai.

Tāmanako meitaki i te au mea ka anoano koe, ma te ma‘ani i teta‘i parāni no to‘ou kōpu tangata. ‘Akapāpu meitaki, kia tāru‘ia ta‘au au ‘ānimara, ki roto i ta‘au parāni.

Kia kite koe i te au rāvenga e kite ei, i te tuatua ‘akakite. Ka tautā ‘ua rai te au turanga manamantā tupu po‘itirere (emergency services) i te ‘akamatakite atu iā koe, i teta‘i a‘i kā i roto i te ngāngā‘ēre/vao rākau, te neke mai ra. Inā rā, kāre pa‘a e taime no te ‘o‘ora atu i teta‘i ‘akamatakite‘anga tei ‘akamana‘ia. ‘Ākara meitaki, kia kite koe i te au mea e tupu nei i roto i to‘ou tapere.

I te tuātau tikāi, me kite koe, me kore ra, me ‘ongi koe i te aua‘i i roto i teta‘i rā vera, me kore ra, rā mātangitangi, no te mea, ka neke viviki te a‘i.

Ka ‘akape‘ea i te tuātau te kā ra te a‘i i roto i te ngāngā‘ēre/vao rākau

Me te ‘ēkōkō ra, ‘oro ki va‘o!

E neke viviki ana te a‘i kā i roto i te ngāngā‘ēre/vao rākau. Me te kite ra koe i te aua‘i, me kore ra, i te a‘i mei ko i teta‘i a‘i kā i roto i te ngāngā‘ēre/vao rākau, e kāre koe e ponuiā‘au ana, ‘auraka e tiaki no teta‘i ‘akamatakite‘anga mana, no te ‘akaruke‘anga. ‘Akaruke viviki. Tāniuniu i te numero 111 me ka kino koe, me kore ra, to‘ou kainga, me kore ra, kāre e rauka iā koe ‘uā‘orāi i te ‘akaruke.

Me e taime to‘ou i mua ake ka ‘akaruke ei:

• tāviri‘ia te sprinklers kia ‘anga‘anga
• ‘akakī‘ia te au arā-vai (gutters) ki te vai, ma te
• tāmā‘ū‘ū i te au mea mei te va‘ie, te ka ‘akama‘ata atu i te a‘i.

Me e taime teta‘i, ka rauka katoa iā koe i te:

• neke i te au mea ‘aka‘oro ki teta‘i ngā‘i ponuiā‘au;
• neke i te au mea māmā no va‘o, kāre e teima‘a ana, ki roto;
• tāmā‘ū‘ū i te pāruru ‘are, i te au porotito, e te au rākau vaitata ki te ngutu‘are;
• neke i te au ‘ānimara, e te livestock, ki teta‘i ngā‘i kua kai meitaki ‘ia te mauku, me kore ra, ki teta‘i ngā‘i tei ‘ārote‘ia;
• tōpiripiri‘ia te au māramarama, te au ngutupa, e te au ara-matangi (vents), ma te tōpiri i te arai māramarama (blinds); e te
• popani i te au vā i raro i te au ngutupa, e te au māramarama, ki te au tauera mā‘ū.

Te no‘o‘anga kikite i te au mea tau kia rave‘ia. ‘Akarongo ki te rātio, me kore ra, āru‘ia to‘ou Civil Defence Emergency Management Group na runga i te ‘ātuitui roro uira.

‘Auraka e ‘akarere i te au drones na te ngā‘i o te a‘i. Ka tāmanamantā te au drones i te ‘anga‘anga a te aronga tāmate a‘i.

Ka ‘akape‘ea i muri ake i te a‘i kā i roto i te ngāngā‘ēre/vao rākau

‘Oki ua rāi ki te kainga, me ‘akakite‘ia atu e, e ponuiā‘au no te ‘oki. Matakite i te aronga tāmate-a‘i te ‘anga‘anga ra rāi, i roto i to‘ou tapere.

Te piri ra rāi pa‘a teta‘i au mataāra, no te mea:

• te ‘anga‘anga ra rāi te aronga tāmate-a‘i,
• kua ‘inga te au tumu rākau, e kua ‘ati‘ati te au ātavatava rākau,
• kua kino te au niuniu-uira, me kore ra,
• kua kino te au rāvenga o te mataāra (roading infrastructure).

Kia kite ‘ua rāi koe i te au tuatua ‘akakite, no te mea ka tauī viviki te turanga, e ka kino ‘aka‘ōu atu. ‘Akarongo ki te rātio, me kore ra, āru‘ia to‘ou Civil Defence Emergency Management Group na runga i te ‘ātuitui roro uira.

Matakite i te au tumu rākau tei kā i te a‘i, te au komutu-a‘i i runga i te one, e te au niuniu-uira tei motumotu.

‘Āriki i te turanga kino o te au tumu rākau tei kino ‘Auraka e ‘aere na raro ‘ia rātou, kia oti roa i teta‘i ta‘unga tipū‘pū rākau i te vāito.

‘Āriki i te turanga ora o teta‘i ‘ua atu niuniu uira motumotu, kia‘akapāpu roa atu te aponga uira.

Te tāmā‘anga i muri ake i teta‘i a‘i ka i roto i te ngāngā‘ēre/vao rākau

Kimi atu i te arataki‘anga tukatau, no runga i te reva meitaki, e te tāmā‘anga i to‘ou ngutu‘are, me kore ra, i te ‘aunga aua‘i. E mea mātau‘ia rāi, te vai‘anga o te ‘aunga aua‘i, me kore ra o te aua‘i no teta‘i nga rā.

I roto i te tuātau tāmā‘anga, ‘a‘ao‘ia:

• te tāmaka kua auvaro i te mangamanga vaevae,
• te tīti‘a pāruru mata,
• te ‘a‘aorima,
• teta‘i tāpoki mata, e
• te piripou roa.

‘Ārāvei atu i te environmental health officer o to‘ou kōnitara ‘oire, no te arataki‘anga, i mua ake ka tā‘anga‘anga ai:

• i te kai no roto i to‘ou ‘āua,
• i te au kai ‘āngai manu no roto i te ‘āua, me kore ra,
• i te vai no roto i te au tangika vairanga-vai, no te inu‘anga.

Kāre te tunu‘anga kia pupū te vai, e ‘akaātea i te au mea tāmate-a‘i, me kore ra, i teta‘i atu au vairākau, mei roto i to‘ou vai.