Te vera
Ka tukia te katoatoa e te vera-pakari, e te tuātau-vera tikāi. Noātu te mānga kake o te vera, ka tākinokino te reira i te tangata.
Te ‘irinaki‘ia nei e, ka kino atu te au pēpē, te pakari, e te aronga e turanga maki takere to rātou, i te vera. Kimikimi‘ia te au rāvenga tau i te rave, i mua ake, i te tuātau e tupu ra, e te tuātau i muri ake, i te vera-pakari, e te tuātau vera-tikāi.
Tei runga i teia kapi
‘Akatopa‘ia te kino ta te vera-pakari ka rave
Meitaki rava atu, te no‘o ki roto i te ‘are, i te tuātau vera. Ma‘ata ‘ua atu te au rāvenga, no te te‘ate‘amamao‘anga i to‘ou ngutu‘are, no te tuātau vera-tikāi.
- ‘Akapāpu meitaki, kia auvaro ‘ia to‘ou ngutu‘are. Ka rauka iā koe i te auvaro i te koropini‘anga ngutupa, e te māramarama, i te tāporoporo i te reva anuanu ki roto.
- Me e air conditioning to‘ou, ‘ākara meitaki i te au paipa kia tau te auvaro.
- Tāpoki‘ia to‘ou au māramarama. Tāmou‘ia te tāmaru (shades), me kore ra, te tā‘are (awnings), i te pāruru i to‘ou māramarama mei te rā.
- Me e pi‘a to‘ou i roto i te tā‘ū‘ū (attic), ka rauka iā koe i te tāmou i teta‘i tā‘iri‘iri uira. Ka rauka i te tā‘iri‘iri uira, i te ‘akaneke i te reva ma‘ana ki va‘o ake i to‘ou tā‘ū‘ū, i te ‘akaanuanu i to‘ou ngutu‘are.
Te‘ate‘amamao‘anga no te vera
Ma‘ani‘ia teta‘i parāni ki roto i to‘ou kōpu tangata, no runga i te no‘o‘anga ponuiā‘au i te tuātau vera-pakari. E tau kia kite te katoatoa i te rāvenga tau i roto i te ngutu‘are, i te ‘āpi‘i, i te ngā‘i-‘anga‘anga, me kore ra, i roto i te ‘oire-tangata. Kāre e air conditioning i roto i teta‘i au ngā‘i, e kāre i te ponuiā‘au i te tuātau vera-pakari.
Ko te Slip, Slop, Slap e te Wrap, te rāvenga pu‘apinga rava atu, i te pāruru iā koe, mei te UV radiation, mei ko i te rā.
I roto i Aotearoa, e ‘oronga ana te MetService, i te au ‘akamatakite‘anga no te vera-pakari. ‘Akapāpu kia kite koe i te ‘akakitekite‘anga ‘ōu rava atu, no runga i te vāito o te vera, e te au ‘akamatakite‘anga no ko mai i te MetService.
Ma‘ani ta‘okota‘i‘ia teta‘i parāni ki runga i te ‘ātuitui roro uira, ki roto i to‘ou kōpu tangata, no te tuātau manamanatā tupu po‘itirere. Tāmanako‘ia te au ‘apinga ka anoano koe i roto i te au rā tātakita‘i, ma te kimikimi manako, no runga i ta‘au ka rave, me kare te reira e rauka.
‘Akarongo meitaki ki te ‘akakitekite‘anga, a te MetService no runga i te turanga o te reva.
Ka taeria te vāito teitei o te ultraviolet (UV) radiation, i roto i Aotearoa. Ka rauka i te UV radiation, i te tākinokino i te pākiri, e te mata.
Ka rauka iā koe i te pāruru iā koe ‘uā‘orāi, e ta‘au tamariki, na roto i te rāvenga SunSmart. Tei runga i te kupenga uira SunSmart, te ‘āpi‘i‘anga no te turanga ponuiā‘au, iā koe e tautā nei i te ora‘anga, i roto i te rā.
Ka ‘akape‘ea i roto i te tuātau vera-pakari, e te tuātau vera-tikāi
Me vera te reva, no‘o ki roto i te ngutu‘are, me kore ra, ki roto i te marumaru. Tākotinga i te ‘anga‘anga, ma te inu i te vai.
Te vai nei te au rāvenga te ka rauka iā koe i te rave, kia anuanu a roto i te ngutu‘are.
- ‘Akatu‘era‘ia to‘ou māramarama, me te mātangitangi ra. Topiri‘ia to‘ou ārai māramarama, me kore ra, to‘ou blinds.
- Pā‘ī ki te vai anu.
- ‘A‘ao i te kāka‘u takataka, e te māmāngikā.
- Me kāre to‘ou ngutu‘are e mā‘ū‘ū ana, ‘akairi‘ia te tauera mā‘ū, i te ‘akaanuanu i te reva.
Me kāre e rauka iā koe i te ‘akaanuanu i to‘ou ngutu‘are, ‘aere atu ki teta‘i ngā‘i i roto i te ‘oire, e air conditioning teta‘i, mei te library, me kore ra, te shopping mall.
‘Ākara meitaki no te ‘akairo kua kino i te vera (heat exposure):
- Pupū (heat rash)
- ‘Uti (heat cramps)
- Pakapaka i te rā (sunburn)
- Ro‘iro‘i no te vera (heat exhaustion)
- Heatstroke/sunstroke
Kimi viviki i teta‘i rapakau‘anga, me kite koe i te ‘akairo heatstroke/sunstroke. E ‘akakitekite‘anga ta te St John, no runga i te kite‘anga, e te rapakau‘anga i te au manatā maki, no runga i te vera.
‘Ātoro‘ia atu to‘ou au tangata tupu, e teta‘i atu e anoano ra i ta‘au tauturu.
Kia kite koe i te au rāvenga ‘ōu, i te tuātau vera-pakri. ‘Akarongo ki te rātio, me kore ra, āru‘ia to‘ou Civil Defence Emergency Management Group na runga i te ‘ātuitui roro uira. Āru‘ia te au ‘iku‘iku‘anga a te defence, e te au turanga tauturu i roto i te tuātau manamanatā tupu po‘itirere.
-
Te ‘irinaki‘ia nei e, ka kino te au ‘ānimara/manu ‘akaperepere, e teta‘i atu au ‘ānimara, mei te vera-pakari. Te ‘irinaki‘ia nei e, ka kino atu te au punupunua ‘ānimara, e te au ‘ānimara pākarikari ake, e te au ‘ānimara e ngutu poto to rātou.
Kāre e pata ana te ‘ōu o te ma‘ata‘anga o te au ‘ānimara. E ‘irinaki ana rātou ki runga i te ‘akaeaea‘anga, te tāmā‘ū‘ū‘anga, te marumaru, te one anuanu, e te inu‘anga vai, no te turanga anuanu. Kāre e rauka i te ‘ānimara i te ‘akamārama atu i to rātou anoano, no reira, tei iā koe te ‘ākono meitaki ‘ia rātou, i te tuātau vera-pakari.
- ‘Ākara putuputu‘ia ta‘au au ‘ānimara.
- ‘Akapāpu meitaki e, tei roto ta‘au au ‘ānimara, me kore ra, tei raro i te marumaru.
- Kia rava meitaki te vai no te inu‘anga, e te ‘akaanuanu‘anga. Ka anoano pa‘a ta‘au au ‘ānimara kia takirua‘ia te vai tei mātau‘ia.
- Me kite koe i te au ‘akairo taitaiā no runga i te vera, tāniuniu‘ia to‘ou veterinarian.
E arataki‘anga ta te Manatū Ahu Matua (MPI) no runga i te te‘ate‘amamao‘anga i teta‘i parāni, no ta‘au au ‘ānimara Tei roto i te reira te au ‘akapapa‘anga no te au rāvenga kia rave‘ia, no te au tū ‘ānimara, e te au manamanatā tupu po‘itirere tūkētūkē. ‘Anga‘anga na roto i te au ‘akapapa‘anga no te au rāvenga kia rave‘ia, i te ‘akatupu‘anga i ta‘au parāni.
Kimi‘ia te Civil Defence Emergency Management (CDEM) Group, no to‘ou ‘oire.
Ka ‘akatupu te vera-pakari i te kino, e ka mate teta‘i.
E ‘akakitekite‘anga ta te St John, no runga i te kite‘anga, e te rapakau‘anga i te au manatā maki, no runga i te vera.
Ka rauka i te vera-pakari i te ‘akatupu i te maki, e te mate. Inārā, ka ‘akatopa mai te parāni‘anga pu‘apinga, e te rāvenga pu‘apinga, i te manatā ki runga i te ora‘anga meitaki.
Kimi‘ia te ‘akakitekite‘anga no runga i te manatā o te vera-pakari ki runga i te ora‘anga, e te rāvenga rapakau‘anga, ki runga i te kupenga uira a te Health New Zealand.
Ka kino te ‘anga‘anga‘anga i roto i te vera-pakari.
Kimi‘ia teta‘i atu ‘akakitekite‘anga no runga i te ‘anga‘anga‘anga ponuiā‘au, i roto i te au vāito‘anga vera rava atu, ki runga i te kupenga uira a te WorkSafe.
Te au tu manamanatā
Ra‘ira‘i ua atu te au manamanatā nātura, i roto i Aotearoa. Kimi‘ia te au rāvenga tau, i mua ake, i te tuātau e tupu ra, e i muri ake, i teta‘i ua atu tu manamanatā tupu po‘itirere.
